Mūzikas loma cilvēka attīstībā (turpinājums)

Mūzika sniedz neierobežotas iespējas cilvēka iekšējās pasaules iepazīšanai. Ieklausoties dažādos muzikālajos skaņdarbos, mēs iekļūstam to garastāvoklī, sajūtam tās sajūtas, kuras mums vēlējās nodot komponists, uzsūcam tās sevī un cenšamies salīdzināt ar mūsu pašu dzīves pieredzi.

Ir pierādīts, ka viens un tas pats muzikālais skaņdarbs, katram cilvēkam var izraisīt ļoti atšķirīgas sajūtas un pārdzīvojumus. Tas tā notiek tāpēc, ka katram cilvēkam ir savs noteikts temperaments, sava psihes uzbūve, unikāla dzīves un emocionālā pieredze, kura padara mūzikas uztveršanu par izteikti individuālu procesu. Ņemot vērā šos apstākļus, varam izdarīt secinājumu, ka muzikālā māksla ir viens no individualitātes attīstītājiem katrā cilvēkā, tāpēc, ka tieši emocionālajās reakcijās, jūtās un cilvēku pārdzīvojumos ir iekļauta katra cilvēka unikalitāte un vienreizīgums. Tālāk ir jāsaka, jo labāk cilvēks pazīst savas jūtas, jo labāk viņš saprot sevi, jo labāk viņš saprot savu atšķirību no citiem cilvēkiem. Tādā veidā mūzika, bet konkrētāk, jūtas un emocijas, kuras tā izraisa, sniedz katram cilvēkam iespēju pilnā mērā sajust un saprast sevi, izjust savu individualitāti un vienreizīgumu.

Vēl viens, ļoti svarīgs aspekts, kuru mūzika ir spējīga sniegt cilvēkam. Izrādās, ka mūzika sevī nes ne tikai emocijas un jūtas, bet vēl arī ideju, domu un tēlu pasauli. Ir saprotams, ka tie nevar būt izteikti konkrēti vai izsmeļoši precīzi, it īpaši tajos gadījumos, kad mūzika nav saistīta ar tekstu. Bet izmainot vai attīstot kādu muzikālo tēlu, nostādot to pretstatā citiem tēliem, komponists palīdz mums izdarīt loģiskus secinājumus. Bet, pateicoties muzikālo tēlu abstraktumam, tiek stimulēta un attīstīta cilvēka atmiņa, domāšana, iztēle un spēja visu sajusto apvienot.

Mūzika iespaido cilvēka izziņas sfēru – tā iepazīstina savus klausītājus ar cilvēku dzīvi dažādos gadsimtos, ar nācijām un sociālajām grupām, bet pirmām kārtām jau ar cilvēku psiholoģiju.

Visbeidzot, mūzika ir spējīga audzināt cilvēku. Profesionāļi šajā jomā skaidro, ka šis mākslas veids nerada cilvēkos kādu noteiktu, praktisku darbību, bet gan sagatavo cilvēku tādai darbībai. Tas nozīmē, ka emocionālā reakcija uz mākslas darbu ir tik spēcīga, ka kalpo par vienu no stiprākajiem kairinātājiem, tālākajai cilvēka rīcībai. Var teikt, ka mūzika virza cilvēku nevis uz priekšu, bet dziļumā, liek sajust viņam jaunus, brīnišķīgus cilvēka dabas spēkus un organizē viņa rīcību nākotnē.

Ar lielu nožēlu ir jāatzīst, ka bērnu speciālā muzikālā izglītība tiek pārtraukta jau agrā vecumā, viņi apgūst tikai to vielu, kura ir paredzēta skolas programmā, bet kura ne vienmēr veicina attīstību šajā jomā. Visbiežāk, bērnu, pusaudžu un jauniešu muzikālās intereses aprobežojas ar populāro mūziku, kuru kultivē masveida informācijas līdzekļi. Tādā situācijā, katrs cilvēks var izlemt pats vai viņš vēlās būt vispusīgi attīstīts vai nē. Tiem, kuri ir izvēlējušies šo augsto mērķi gribas teikt, ka muzikālā kultūra ir neatņemama, cilvēka kopējās personības kultūras sastāvdaļa.